Vēsture
Melngalvju nams, kas sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā kā Rīgas pilsētas Rātslaukuma ansambļa sastāvdaļa, bet, sākot ar 1522. gadu, tas ir vairākkārtīgi pārbūvēts.
Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, bet 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemnieku, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs - romiešu leģiona komandieris, kas miris briesmīgā mocekļa nāvē – viņam nocirsta galva. Tieši par godu svētajam Maurīcijam mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanās zīmi un simbolu, iekļaujot to arī biedrības ģerbonī.
Viduslaiku pagrabi
Izbūvēti līdz ar ēku 1334. gadā, pagrabi ir vēsturiska oriģinālā nama daļa, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tie savulaik kalpojuši kā noliktavu telpas tirgotājiem.
Mūsdienās pagrabus iespējams izstaigāt, sajust viduslaiku noskaņu, iejusties tirgotāju ikdienā un izpētīt, kā Rīgas vēsturiskais centrs mainījies gadsimtu gaitā.
Vēsturiskie kabineti
Melngalvju nama vēsturiskie kabineti ir iekārtoti atbilstoši 19. gadsimta interjeram. Kabinetos notikušas Melngalvju brālības kolēģijas sēdes un pieņemti svarīgākie ar biedrību saistītie lēmumi. No 2012. līdz 2016. gadam vēsturiskie kabineti bija Latvijas Valsts prezidenta darba telpas.
Sudraba kolekcija
Vēsturiskajos kabinetos apskatāma Melngalvju nama mūsdienu Sudraba kolekcija. To veido gan dāvināti, gan iepirkti sudraba priekšmeti. Šī kolekcija ir viena no lielākajām Baltijā.
Svētku zāles
Nama svētku zālēs jau izsenis ir notikušas krāšņākās balles Rīgā. Svētku zāles griestos attēlots viens no dekoratīvās un monumentālās glezniecības meistardarbiem - Svētā Maurīcija apoteoze.
Lībekas zāle – mazāka, bet tikpat krāšņa kā Svētku zāle. Glezna ar pilsētas panorāmu tik ļoti atgādina Rīgu, ka šķiet – esi ienācis Rīgas zālē!
Salons
Melngalvju nama mazākā zāle, tās interjers atjaunots 2020. gadā, ieturot 19.g otrās puses – 20.gs. sākuma stilu. Nav saglabājušās vēsturiskas liecības par Salonu zāles esamību Melngalvju namā, taču pēc vecā telpu plāna, ir zināms, ka šeit bija servēšanas istaba. Tagadējais rokoko un čipendeila stilā iekārtotais interjers ļaus sajust 19.gs. Eiropas prestižu namu atmosfēru.
ZILĀS GVARDES ZĀLE
1720. gadā tirgoņu zeļļi nodibināja jaunu jātnieku rotu, kuru, pateicoties gaiši zilajiem, ar sudrabu rotātajiem formas tērpiem, nosauca par Zilo Namnieku rotu jeb Zilo gvardi.
Zilās gvardes telpa ir atjaunota 2020. gadā, un tās interjers ir pielāgots par godu Zilajai gvardei rokoko mākslas stilā, kas bija ļoti populārs Eiropā, jo sevišķi Francijā 18.gs. Varēsi atpūsties, sēžot uz mēbelēm, kas izgatavotas 19.gs. otrajā pusē un atjaunotas mūsdienās.