Melngalvju nams, kas sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā kā Rīgas pilsētas Rātslaukuma ansambļa sastāvdaļa, bet, sākot ar 1522. gadu, tas ir vairākkārt pārbūvēts.

Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, bet 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgie un uzņēmīgie ārzemnieki, galvenokārt vācu tirgotāji – Melngalvju brālība. Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs – romiešu leģiona komandieris, kas miris briesmīgā mocekļa nāvē, nocērtot galvu. Mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanās zīmi un simbolu un iekļauts arī biedrības ģerbonī.

Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne Otrā  pasaules kara laikā pārvērtās drupās – pēc armiju apšaudes nams nodega un vēlāk tika uzspridzināts.

Deviņdesmitajos gados, Trešās atmodas laikā, dzima ideja par Melngalvju nama atjaunošanu, un 1992. gadā aizsākās arheoloģiskie izrakumi sagrautā nama vietā. 1996. gadā pēc arheoloģiski izpētītajiem un atsegtajiem pamatiem SIA “Rīgas nami” uzsāka jaunā Melngalvju nama būvniecību. Ziedojot līdzekļus, nama atjaunošanā iesaistījās Latvijas iedzīvotāji. 1999. gada 9. decembrī tika iesvētīts atjaunotais Melngalvju nams.

Ir piepildījies vēlējums, kas reiz bijis ierakstīts nama vārtos - Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs!