Vēsture

Melngalvju nams, kas sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā kā Rīgas pilsētas Rātslaukuma ansambļa sastāvdaļa, bet, sākot ar 1522. gadu, tas ir vairākkārtīgi pārbūvēts.

Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, bet 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemnieku, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs - romiešu leģiona komandieris, kas miris briesmīgā mocekļa nāvē – viņam nocirsta galva. Tieši par godu svētajam Maurīcijam mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanās zīmi un simbolu, iekļaujot to arī biedrības ģerbonī.

Melngalvju nama vesturiskas bildes, vesture, rigamelnglavju nama zale, vesturiskas bildes

Pirmā pasaules kara laikā tieši Melngalvju nams kļuva par miera noslēgšanas vietu un pulcēja Polijas, Krievijas un Ukrainas diplomātus, valdības un militārās virspavēlniecības pārstāvjus.

Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne Otrā pasaules kara laikā pārvērtās drupās - pēc armiju apšaudes nams nodega, un vēlāk tas tika uzspridzināts.

Taču Trešās atmodas laikā sabiedrības entuziasti pievērsās idejai par Melngalvju nama atjaunošanu - 1991. gadā Svētā Pētera baznīcā tika sarīkota Melngalvju namam un biedrībai veltīta piemiņas izstāde. 1992. gadā aizsākās arheoloģiskie izrakumi nama vietā, bet 1995. gadā iznāca apjomīgs izdevums par Melngalvju namu un biedrību. 1996. gadā pēc arheoloģiski izpētītajiem un atsegtajiem pamatiem SIA “Rīgas nami” uzsāka jaunā Melngalvju nama būvniecību. 1999. gadā 9. decembrī tika iesvētīts atjaunotais Melngalvju nams. Ir piepildījies vēlējums, kas reiz bijis ierakstīts nama vārtos - Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs!

Melngalvju nama vēsturiskās bildes

Melngalvju nams mūsdienu attēlos



– Drukāt dokumentu